No Kaspara Dimitera bloga

Avīzes «Atmoda» atmoda. Kaspara Dimitera skatījums

Pirmo reizi pēc 1937. gada genocīda Krievijas un Sibīrijas latviešu stāvokļa apzināšana tika puslegāli uzsākta 1975. gadā. Pašu pirmo 1976. gadā uzņemto filmu konfiscēja VDK (KGB). Materiāli šeit skatāmai filmai tika iegūti no 1975 – 1978.gados, taču to samontēt un sākt izrādīt varēja tikai Gorbačova laikā, kad šādu informāciju drīkstēja paust un par to vairs nesodīja. 1986. gadā tā parādījās ar nosaukumu “Populārzinātniska lekcija par kādu vēstures tēmu”. Dziesmotās Revolūcijas laikā tā kopā ar citām filmām par Sibīriju un Gulagu tika izrādīta viscaur Latvijā daudzos pasākumos, kuri aicināja tautu cīņā par neatkarības atgūšanu.

# 1    http://www.youtube.com/watch?v=dfus4AEl3_Y
# 2    http://www.youtube.com/watch?v=-v3ARjQAleY&feature=related
# 3    http://www.youtube.com/watch?v=F8Ziec16h-M&feature=related

Lejas Bulānas hronika. 1987.

Sibīrijas latviešu ciems Lejas Bulāna 1987. gadā. Par šo un citiem latviešu ciemiem informācija atrodama vietnē: http://www.iclub.lv/life/bulana.htm

# 1     http://www.youtube.com/watch?v=_PqvmsgCF-E
# 2     http://www.youtube.com/watch?v=m_zjl-Oz2qs
# 3     http://www.youtube.com/watch?v=h1yfB6r1TOQ

Vēl viena filma no šī cikla  – Ciemošanās Balajā skatāma: http://www.youtube.com/watch?v=0TVhhSvDJiI&feature=related

Jāpiezīmē, ka filmēšana notika ar kameru “Krasnogorsk”, kuru bija jāgriež ar roku, un labi, ka tāda kamera vispār bija…

Stāstījums ierakstīts magnetafonā un stāstītāji filmēti 1987. gadā – Glasnostj laikā, lai informētu Latvijas sabiedrību par Sibīrijas latviešu likteņgaitām. Tad pirmo reizi šāda informāciju varēja paust un par to vairs nesodīja.

Latviešu ciemus 19. gadsimta beigās Ujāru apvidū (austrumos no Krasnojarskas) dibināja zemes meklētāji. Vairāk par Krievijas latviešu iznīcināšanu vietnē: http://www.iclub.lv/life/bulana.htm

Jāpiebilst, ka filmēšana notika ar kameru “Krasnogorsk”, kura bija jāgriež ar roku, un labi, ka tāda vēl bija…

Inta – pilsēta, kas būvēta uz cilvēku kauliem

Videofilmas Inta-Vorkuta (1990) fragments.

Inta – pilsēta, kas būvēta uz cilvēku kauliem (2)
Alfreds Geidāns turpina stāstījumu. 05:34
Former Gulag places visited by Latvian survivors in 1990.
Inta is a coal mining town in the Komi Republic, Russia. It had its origin in one of the more notorious forced labour camps of the Gulag which was established in 1930-ties.

Inta (Komi). Former forced labour camps Alfreds Geidāns stāsta par ieslodzīto ikdienu un bēgšanas mēģinājumiem. 1989.g. ieraksts. 08:59.
Videofilmas Inta-Vorkuta (1990) fragments.

Former Gulag places visited by Latvian survivors in 1989.

Survivor Alfred Geidans tells about everyday’s life of prisoners and some attempts to escape.

Abez (Komi) Komunisma upuru apbedījumu vietas, kur guļ simti tūkstoši nomocītie. 05:48. Videofilmas Inta-Vorkuta (1990) fragments.

Abez – mass cemetery where hundreds thousands victims of Communism are buried

Vorkuta (3)

Videofilmas Inta-Vorkuta (1990) fragments. Filma uzņemta Alfreda Geidāna 1989. un 1990.g. organizētajās ekspedīcijās. Ieslodzīto dzeja. Lietuviešu aktīvists stāsta par viņa dēla noslepkavošanu. Bijušais ieslodzītais Jēkabs Kairens un noslēpto dokumentu meklēšana.

Vorkuta (4)
06:25  Videofilmas Inta-Vorkuta (1990) fragments. 1953. gada sacelšanās. Apšaušanas.

1953 was a remarkable year in the history of the Gulag. That year the Soviet leadership was faced by major rebellions at three camp complexes: Karaganda, Vorkuta and Norilsk. These dramatic revolts, the details and scope of which are still not well known, shook the foundation of the Soviet system. These events have special importance to the Baltic States because many Latvians, Lithuanians and Estonians were imprisoned in these camps and because Baltic nationals took a prominent part in the revolts. Baltic prisoners were also among the casualties when the revolts were brutally suppressed.

Soviet Vorkuta
05:36. Videofilmas Inta-Vorkuta (1990) fragments.

Former Gulag places visited by Latvian researchers in 1990

Vorkuta. Upuru apbedījumi. Piemiņas krusta izgatavošana un uzstādīšana, ko organizēja Alfreds Geidāns 1990. gadā. 07:18. Videofilmas Inta-Vorkuta (1990) fragments.

Former Gulag places visited by Latvian researchers in 1990.of Gulag victims. Building up memorial cross

Piemiņas zīmes – krusta uzstādīšana Vjatlagā
09:06 Filmas “Ekspedīcija Vjatlags – Usoļlags” beigu daļa.

All his life Ilmars Knagis had been disturbed by thoughts about his fathers contribution and that of thousands of other Latvians who had established the independent State of Latvia, but whose remains were now scattered and forgotten in a strange and hostile country. Thus, in August 1995, in the former death camp territories of Vyatlag and Usollag, six-meter high crosses, cut from pine trees were erected. In the foundations of these crosses urns with sand from Latvia and plaques with the inscription To the citizens of Latvia – victims of communist terror in Latvian, Russian, and English were entombed.

Vjatlagā ieslodzītais ārsts S.Čamanis
04:36  Fragments no videofilmas “Ekspedīcija Vjatlags – Usoļlags”. (1995)

Masu demonstrācijas Latvijas okupēšanas gadadienā 1989. g. 17. jūnijā.
June 17, 1989. Mass demonstrations in Riga against Soviets.
5:35

2007.gadā ievietoti:

---


Ar Interneta vietnes KEEPVID http://keepvid.com/  palīdzību var lejuplādēt izvēlētos video sižetus un tos saglabāt datorā.

60-to gadu sākumā PSRS radās smaga ekonomiska situācija – milzīgās izmaksas bruņojumam un kosmosa apgūšanai atstāja arvien mazāk līdzekļu valsts iekšējo problēmu risināšanai. 1962 gada maija beigās tika paaugstinātas mazumtirdzniecības cenas gaļai un gaļas produktiem vidēji par 30 %, avīzēs šo notikumu pasniedza gandrīz vai kā visu «darbaļaužu lūgumu». Strādniekiem par trešdaļu pazemināja akorddarba izcenojumus.

Novočerkaskas strādnieki uzsāka streiku. Hruščovs pavēlēja nemierus apspiest ar jebkādiem līdzekļiem. Demonstrācijas apšaušanā tika nogalināti 22 un ievainoti 39 nemieru dalībnieki.

Nemieru organizētājus tiesāja, septiņiem piesprieda nošaušanu, pārējos 105 notiesāja ar stingra režīma koloniju no 10 līdz 15 gadiem.

Trīs filmas par Kolimu

Lietuviešiem, kuri krita cīņās pret padomju okupāciju 1944-1969
For the sons of Lithuania who fell fighting the Russian Occupation 1944-1969

Svētkus, 12.septembrī Rīgas domes telpās svinēja mācītāja Dr.theol. Gunta Kalmes grāmatai “Durvis uz mājām.

Politiski represēto salidojums Ikšķilē 2008.g.

Nacistu un padomju kopējā militārā parāde

Filma sadalīta divās daļās (acīmredzot Youtubes 10 minūšu limita dēļ).

Raksti par Albertu Jeksti
Kurzemes Vārdā un Mājas Viesī